Neizbēgami vajadzēs atvainoties par novēlošanos, jo Ziemassvētki ir beigušies, bet tam nevajadzētu apturēt tevi noskatīties franču, angļu un vācu kopražoto filmu- "Joyeux Noel" (Priecīgus Ziemassvētkus)
Jā, šī ir viena no manām visu laiku mīļākajām filmām. Tā ir veidota 2005. gadā. Režisors- Christian Carion. Lomās: Diane Kruger, Benno Fürmann, Guillaume Canet. OK, mierīgi- šoreiz jūs vienu otru aktieri būsiet jau kaut kur redzējuši.
Premisa
Balstīta uz patiesiem notikumiem. Pirmā Pasaules kara laikā, Ziemassvētku vakarā franči, skoti un vācieši brāļojas un noliek šautenes lai iepazītu tos, kas atrodas pretējā frontē. Problēma rodas, kad nākamajā dienā nevari šaut uz cilvēku, ar kuru iepriekšējā dienā dzēri šampanieti. Un arī dienu pēc tam. Filma ir mācība par cilvēcību, karu un savstarpēju sapratni.
Filma ir saņēmusi vairākus apbalvojumus, taču par spīti tam, nav pienācīgi atpazīstama, un es jūtu savu pienākumu to nedaudz vairāk izplatīt. Jau minēju, ka šī ir viena no manām mīļākajām filmām, priekš manis šī varētu būt potenciāla Ziemassvētku
Filmas Apskats
Filmas scenārijs ir ļoti labs. Katram svarīgajam tēlam filmā ir sava loma un iemesls tur atrasties. Filma seko vairāk franču kapteinim, vācu karavīram un viņa sievai un skotu mācītājam frontē. Iespaidīgākā filmā ir cilvēcīguma un reālisma sajūta- dialogi liekas ticami un arī piesardzība starp karaspēku pretējo pušu karavīriem liekas saprotama. Jāatzīst ka filma ir patieso faktu dramatizējums- ne viss tieši precīzi vēsturei, taču pamatdoma paliek- karavīri riskēja brāļoties ar ienaidnieku, pretēji savu augstākesošo rangu locekļu nelokāmajai nostājai.
Aktierspēle ir tas, kas filmu padara vēl baudāmāku. Šajā punktā ir jāpiemin, ka filma ir trīs valodās lai rastos autentiskuma sajūta, tāpēc ja jums tāpat kā man patīk skatīties filmas orģinālvalodā, es iesaku samierināties ar subtitru lasīšanu un skotu akcenta atšifrēšanu. Atgriežoties pie aktieriem- Filmas "zvaigznes" ir (lekšu akā un pats mēģināšu latviskot) Diāna Krūgere, kuru jūs atceraties no "Trojas" un "Bēdīgi slavenajiem mērgļiem", Gerijs Luiss (Billijs Eliots, Ņujorkas Bandas) un Guillaume Cante (Es pat nemēģināšu tulkot) kuru varbūt atceraties no filmas "Pludmale". Vai šitai penterei ir kāds sakars pašu filmu? Nē.
Tehniskie filmu aspekti ir ļoti labi izstrādāti. Gan skaņas efekti kas liekas ļoti reāli un dažviet pārāk reāli padara kara atmosfēru ļoti drūmu. Mūzika ir perfekti ievietota- izmantojot skotu karavīrus režisors ir pielietojis izdevību ar dūdām, kas padara īpatnēju noskaņu. Filmā tiek lietoti praktiski specefekti- kas vēl vairāk to liek novērtēt- katrai sevi cienošai filmai vajadzētu censties pēc iespējas vairāk skatītajiem veicināt sajūtu ka tur tiešām ir kaut kas vairāk par zaļo ekrānu un datoru.
Vērtējums 9/10
Kam es to ieteiktu?
Visiem. Punkts. OK varbūt sākumskolnieki nenovērtēs filmas vērtības un "Krēslas" faniem filmas vidū gribēsies ieiet "Feusbukā", bet runājot bez stereotipiem man liekas, ka vecums šeit nav īstais faktors. Filmā ir kara ainas, taču es mēģināšu minēt un teikt, ka šodien septiņgadnieks kaut kur jau ir redzējis tādas lietas filmās. Tomēr būtu naivi cerēt, ka kāds jaunāk par divpadsmit gadiem gribēs skatīties garas filozofiskas un dziļas sarunas. Protams es nerunāju par visiem- ir izņēmumi. Kas attiecas uz vecāku auditoriju- visi, kam ir priekšstats par vēsturi sapratīs filmu un vecmamma pat to noskatīsies līdz galam ar kabatas lakatiņu pie acīm.
Zemāk ir redzams treileris. Vairāk par filmu- http://www.imdb.com/title/tt0424205/
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru