Notiks tā, ka es tagad izjaukšu visas "Krēslas" filmas pa sīkām daļiņām, un paskatīsimies kas īstenībā tas ir par zvēru.
Noteikumi ir tādi, ka es ņemšu par piemēru TIKAI filmas, ar izņēmumiem. Tie kas teiks, ka tas nav godīgi- es teikšu- "Jā- nav. Viss." Te iet runa par to ka šis fenomens ir izaudzis tik liels, ka pats vārds "krēsla" vairs nav tāds kā agrāk. Tieši "Krēslas" filmas ir vislielākais ļaunums, kas ir nodarīts mūsu civilizācijai, turklāt es nesākšu lasīt visas "Krēslas" grāmatas lai pierādītu savu taisnību. Jau tā ir skumji cik daudz es zinu par šo pasākumu.
Fenomens iet uz beigām...
Jā, es gribēju paspēt vēl par šo tēmu parunāt, jo vilnis jau sāk pāriet un tagad viss izskalotais sāk parādīties krastā.
Mēs zinām kas ir mērķa auditorija šīm filmām, tāpēc daži var izteikt argumentus, ka tas ir tikai pārejošs etaps- tāpat kā 80. gadu stils. Lielisks salīdzinājums. Man liekas ka mūsdienu fani paaugsies, un tāpat kā pirms tam, cilvēki sāka skatīties atpakaļ un smieties par 80. gadu modi, tāpat nākotnē cilvēki teiks- "Vau! Tas tiešām bija stulbi ko es skatījos!"... Cerams.
Bet kas iesāka vampīru fenomenu? Nafig Vampīri? Un viņi spīd?
Es domāju, ka trāpīšu mērķī, kad pateikšu ka vampīru "seksīguma" gājienu iesāka filma "Intervija ar vampīru"- Pirms tam, vampīri filmās tika atainoti kā nežēlīgi, aprēķinoši un viltīgi radījumi. Savienojums starp cilvēku un vampīru varēja likties kā tikai laika jautājums, kad mednieks ar upuri beigs spēlēties. "Nosferatu", "Dracula" un daudzas citas klasikas balstījās uz šo konceptu.
BET PĒKŠŅI BREDS PITS IR VAMPĪRS! Kopš šī brīža vampīri līdz laika galam tiks atainoti kā tumši, vientuļi, skaisti bet nesaprasti radījumi, kuri ir tik nomākti, jo ir nemirstīgi. Tas turpinās filmās un seriālos "Buffy the vampire slayer", "Blade", "Underworld", "Vampire diaries", "True Blood" un tā tālāk. Protams "Krēsla" bija pats augstākais punkts.
Labi- vampīri. Bet kas ir ar vilkačiem? Skatoties mitoloģiski- jau no laika gala vilkači ir bijuši vislielākie vampīru ienaidnieki. Pirmā meinstrīma filma, kas to atainoja bija "Underworld". Lai cik ļoti tās filmas arī ir bez satura, man ir jāatzīst, ka vismaz tur tiek respektēts oriģinālais mītiskais materiāls. Stefānija Meijere paņem šo mitoloģiju, aizvelk aiz šķūņa un sit to ar dēli tik ilgi, kamēr tā darīs to, ko viņai rakstniece liks.
Nedusmojieties uz aktieriem...
Daudzi rāda ar pirkstiem cik Kristena Stjuarte ir bezemocionāla un Roberts Patinsons izskatās katrā ainā tā, it kā izstumtu nierakmeni. Tā nav- OK? Roberts Patinsons pats par sevi nav nekāds "Oskara" nomināts, taču viņš pieņemami pilda uzdoto lomu(atceramies- mēs sekojam grāmatām). Es gan teiktu, ka viņš nav piemērotākais aktieris šai lomai, jo viņš īpaši neievieš bailes vai iespaidu par 100 gadus uzkrātu gudrību.
Kristena Stjurate... OK, jā viņas sejas izteiksmes filmā nav daudzveidīgas, taču atkal paskatoties uz Bellu (O jā, pie viņas mēs vēl tiksim), aktrise ir spiesta strādāt ar tādiem instrumentiem, kādi viņai tiek doti.
Man visu laiku gribas domāt, ka šie aktieri spēj ko vairāk, un ir pelnījuši kaut ko labāku par "Krēslu". Jebkurš ir pelnījis kaut ko labāku par "Krēslu".
Vampīri spīd? Ej tu d...
Nākamās rindas veltīt šādām tādām nepilnībām filmas mitoloģijā un tās izlabošanai.
1.Vampīri nevar redzēt savu atspulgu spogulī
2.Vampīri nevar dzert neko citu kā tikai cilvēku asinis
3.Vampīri nevar atstāt zemi, kurā tika radīti
4.Vampīri nevar aiztikt ūdeni, ienākt baznīcā, tos nevar nobildēt
5.Vampīriem ir vairākas vājības- ķiploki, krusti, svētais ūdens, dūriens sirdī ar koka mietu utt.
6.Vampīri nevar negulēt
7.Vampīri nevar vairoties (ar cilvēku)
8.Vilkači nevar kontrolēt savas pārvērtības
9.Vilkači savā nezvēra formā nevar sevi kontrolēt
10.Gan vilkači gan vampīri nevar izdzīvot dienas gaismā- viņi sadeg
Man liekas es ka es kaut ko esmu palaidis garām... ā jā...
VAMPĪRI NEVIZUĻO KĀ SAULES ZAĶĪŠI, NOLĀDĒTS!
Bella- Lucifera meita
Es negribēju īsti runāt par Bellas Svanas tēlu pirms esmu runāju par filmām, bet savādāk, īsti nevar runāt par pašu premisu.
Bella ir 17 gadus veca meitene bez jebkādām ambīcijām, īpašiem talantiem vai interesantām rakstura īpašībām. Pēc Stefānijas Meijeres viedokļa, ja viņa uzrakstīs tēlu ar tukšumu rakstura vietā, tad meitenes lasot grāmatu varēs familirizēties ar viņu ieliekot tukšuma vietā pašas savu raksturu. Fantāzija tā nestrādā! Lai lasītājs varētu izveidot kontaktu ar tēlu, tam ir jāiedod vairākas rakstura īpašības, kas varētu būt līdzīgas daudziem tēla vienaudžiem.
Pirmkārt Bella ir visneizlēmīgākais, visneapdomīgākais, visneiecietīgākais, visegoistiskākais un visnepatstāvīgākais skuķis, kāds ir redzēts uz ekrāna. Viņa iemīlas vampīrā, kurš viņu brīdina, ka tas viņai varētu būt bīstami. Vai viņa klausās- Nē! Viņu Edvards pamet, kā rezultātā viņai sāk rādīties halucinācijas ar Edvardu. Viņa sāk riskēt ar savu dzīvību lai tikai savā slimajā prātā redzātu Edvarda spoku. Viņai nemaz nerūp, ka viņas tēvs par viņu nāvīgi raizējas. Viņa naktīs skaļi kliedz Edvarda vārdu. Tik nepatstāvīga ir viņa. Šai slimībai ir vārds- atkarība no līdzcilvēka. Simptomi šai slimībai ir vēlme konstanti būt līdzās, vajadzība pēc uzmanības, vēlme pēc kontroles un atzinības.
Turpinot... pa to laiku viņa saķeras Džeikobā (vilkatī- viņa gan māk izvēlēties puišus), kurš par viņu rūpējas un raizējas. Ko dara Bella? Viņa dod viņam cerību- krata konfekti deguna galā. Viņa saka apmēram tā "Es tevi mīlu Džeikob, es vienkārši mīlu Edvardu vairāk".
Ap šo punktu viņas dēļ briest vampīru un vilkaču karš. Bet viņai vienalga- viņa grib savu knupīti! Viņa saderinās ar Edvardu, bet joprojām met acis uz Džeikobu. Par spīti citu brīdinājumiem viņa grib dzemdēt vampīru bērnu, lai gan neviens neko tādu nav pieredzējis, un nezin, kas pat tur iznāks laukā...
OK es negribu iet tālāk, savādāk es vienkārši izdauzīšu monitoru. Pie katra Bellas soļa mēs tiksim, kad runāsim par pašām filmām.
OK es negribu iet tālāk, savādāk es vienkārši izdauzīšu monitoru. Pie katra Bellas soļa mēs tiksim, kad runāsim par pašām filmām.
Otrkārt Bella nav nekāda "Afrodīte", tas gan ir pats aktrises vizuālais aspekts, taču kas viņā ir tāds, kas simts gadu laikā Edvardam liek likties ka tieši viņa ir liktenīgā sieviete? Es aizņemšos no kāda cita teiktā un uzdošu jautājumu. Balstoties uz to, kas atainots filmās, kas Bellai Svanai un Edvardam Kalenam ,izņemot runāšana par savām attiecībām, ir kopīgs, kāda kopīga interese? Es dodu piecas minūtes... ... ... Ja nevarat atbildēt, tad ir nedaudz vieglāks jautājums: Kas interesē Bellai Svanai? ... ... Es nejokoju! ... ... Viņa lasīja "Romeo un Džuljetu"- bet tas bija skolas uzdevums, diez vai tā skaitās kā interese (un ja viņa to būtu izlasījusi, viņa šo to būtu iemācījusies par tāda tipa fiziskām attiecībām), viņa agrāk bija baleta pulciņā- bet viņi abi, man liekas, nekad nerunā par baletu. Kad viņa ar Džeikobu brauc mašīnā un Džeikobs uzgriež radio, un viņa lūdz lai viņš to nogriež, Džeikobs prasa "Vai tev nepatīk mūzika?" un viņa atbild- "ne visai". Ej sazini.
Pagaidām es aizskāru tikai aisberga redzamo pusi- pie viņas mēs bieži atgriezīsimies.
Pirmā filma- nē nopietni, ir vairāk kā viena...
Pirmā filma kopumā ir tā, par ko man ir vismazāk ko teikt. Tas ir ironiski, jo manā skatījumā, tieši pirmā ir vissmieklīgākā. Es viņu ieteiktu tiem, kas māk izbaudīt sliktas filmas.
Filma principā varētu tikt saīsināta par vienu stundu. Viss kas notiek ir Bella atbrauc uz jaunu pilsētu, satiek Edvardu, ir neliela mistērija apmēram 10 minūtes (priekš skatītāja 10 sekundes). Viņa iemīlas, vampīri spēlē beisbolu, Bellai uzbrūk sliktie vampīri, Edvards viņu izglābj. To varētu mierīgi atrisināt 50 minūšu laikā. Jā, es pārskrēju pāri dažiem citiem notikumiem, taču es vienkārši gribu paskaidrot, cik ļoti maz kas notiek divās stundās.
Pārsvarā filma sastāv no ziliem toņiem, lēnas un mokošas mūzikas, montāžas un bezcerīgi samākslotiem dialogiem. Tehniskos aspektus es īsti nevaru vainot, bet tā vien liekas, ka pat filmas stils ir radīts lai ieviestu kaut kādu bezjēdzīgu māksliniecisku kliedzienu skatītājam- it kā "Tas ir tik drūmi bet patiesi, jo tāda ir mīlestība!"
Grūti "defragmentēt" "Krēslu" jau no pirmās filmas. Lielās problēmas sākas nākamajās daļās. Es vienmēr saku, ja "Krēsla" būtu bijusi tikai viena filma, tā būtu smieklīga un dīvaina, bet riskanta un savā ziņā cienījama ar to ka viņa parādīja divu jauniešu fizisku tieksmju pārprašanu par mīlestību. Tas ir visas "Krēslas" pamatā- VIŅI NAV IEMĪLĒJUŠIES, VIŅI VIENKĀRŠI GRIB FIZISKAS ATTIECĪBAS AR VIENS OTRU! Ja šī filma iet to ceļu un to analizētu- kāpēc šie divi jaunieši ir tādā bezcerīgā un kļūdainā situācijā, un kas pie tā noved, tad tas pat būtu inteliģents koncepts, kas jauniešos rosītu domāt par to kas ir un nav mīlestība. Bet nē, "Krēsla" tiek izspēlēta kā tīra mīlestības un romances pilna filma.
Kopumā- viss par pirmo filmu man ir pateikts. Ja kāda no šīm filmām man jāiesaka noskatīties, es ieteiktu pirmo, jo tieši šajā filmā ir visvairāk dumjo frāžu un bezjēdzīgo dialogu.
Pirmās daļas noslēgums
Pagaidām es apstāšos šeit jo man ir sajūta, ka man vajadzēt iet nedaudz atlaisties un izvēdināt galvu. Man liekas ka jums arī.
Turpinājums sekos... mans pienākums pret veselo saprātu ir tas, ko es nevaru ignorēt







