"KRĒSLAS" DEFRAGMENTĀCIJA- 1.DAĻA

Kas tagad notiks?


   Notiks tā, ka es tagad izjaukšu visas "Krēslas" filmas pa sīkām daļiņām, un paskatīsimies kas īstenībā tas ir par zvēru. 
   Noteikumi ir tādi, ka es ņemšu par piemēru TIKAI filmas, ar izņēmumiem. Tie kas teiks, ka tas nav godīgi- es teikšu- "Jā- nav. Viss." Te iet runa par to ka šis fenomens ir izaudzis tik liels, ka pats vārds "krēsla" vairs nav tāds kā agrāk. Tieši "Krēslas" filmas ir vislielākais ļaunums, kas ir nodarīts mūsu civilizācijai, turklāt es nesākšu lasīt visas "Krēslas" grāmatas lai pierādītu savu taisnību. Jau tā ir skumji cik daudz es zinu par šo pasākumu.

Fenomens iet uz beigām...

   

   Jā, es gribēju paspēt vēl par šo tēmu parunāt, jo vilnis jau sāk pāriet un tagad viss izskalotais sāk parādīties krastā.

    Mēs zinām kas ir mērķa auditorija šīm filmām, tāpēc daži var izteikt argumentus, ka tas ir tikai pārejošs etaps- tāpat kā 80. gadu stils. Lielisks salīdzinājums. Man liekas ka mūsdienu fani paaugsies, un tāpat kā pirms tam, cilvēki sāka skatīties atpakaļ un smieties par 80. gadu modi, tāpat nākotnē cilvēki teiks- "Vau! Tas tiešām bija stulbi ko es skatījos!"... Cerams.

    Bet kas iesāka vampīru fenomenu? Nafig Vampīri? Un viņi spīd? 

Es domāju, ka trāpīšu mērķī, kad pateikšu ka vampīru "seksīguma" gājienu iesāka filma "Intervija ar vampīru"- Pirms tam, vampīri filmās tika atainoti kā nežēlīgi, aprēķinoši un viltīgi radījumi. Savienojums starp cilvēku un vampīru varēja likties kā tikai laika jautājums, kad mednieks ar upuri beigs spēlēties. "Nosferatu", "Dracula" un daudzas citas klasikas balstījās uz šo konceptu.

    BET PĒKŠŅI BREDS PITS IR VAMPĪRS! Kopš šī brīža vampīri līdz laika galam tiks atainoti kā tumši, vientuļi, skaisti bet nesaprasti radījumi, kuri ir tik nomākti, jo ir nemirstīgi. Tas turpinās filmās un seriālos "Buffy the vampire slayer", "Blade", "Underworld", "Vampire diaries", "True Blood" un tā tālāk. Protams "Krēsla" bija pats augstākais punkts.

    Labi- vampīri. Bet kas ir ar vilkačiem? Skatoties mitoloģiski- jau no laika gala vilkači ir bijuši vislielākie vampīru ienaidnieki. Pirmā meinstrīma filma, kas to atainoja bija "Underworld". Lai cik ļoti tās filmas arī ir bez satura, man ir jāatzīst, ka vismaz tur tiek respektēts oriģinālais mītiskais materiāls. Stefānija Meijere paņem šo mitoloģiju, aizvelk aiz šķūņa un sit to ar dēli tik ilgi, kamēr tā darīs to, ko viņai rakstniece liks.

Nedusmojieties uz aktieriem...

   Daudzi rāda ar pirkstiem cik Kristena Stjuarte ir bezemocionāla un Roberts Patinsons izskatās katrā ainā tā, it kā izstumtu nierakmeni. Tā nav- OK? Roberts Patinsons pats par sevi nav nekāds "Oskara" nomināts, taču viņš pieņemami pilda uzdoto lomu(atceramies- mēs sekojam grāmatām). Es gan teiktu, ka viņš nav piemērotākais aktieris šai lomai, jo viņš īpaši neievieš bailes vai iespaidu par 100 gadus uzkrātu gudrību.

    Kristena Stjurate... OK, jā viņas sejas izteiksmes filmā nav daudzveidīgas, taču atkal paskatoties uz Bellu (O jā, pie viņas mēs vēl tiksim), aktrise ir spiesta strādāt ar tādiem instrumentiem, kādi viņai tiek doti.

    Man visu laiku gribas domāt, ka šie aktieri spēj ko vairāk, un ir pelnījuši kaut ko labāku par "Krēslu". Jebkurš ir pelnījis kaut ko labāku par "Krēslu".

Vampīri spīd? Ej tu d...

   Nākamās rindas veltīt šādām tādām nepilnībām filmas mitoloģijā un tās izlabošanai.

1.Vampīri nevar redzēt savu atspulgu spogulī

2.Vampīri nevar dzert neko citu kā tikai cilvēku asinis

3.Vampīri nevar atstāt zemi, kurā tika radīti

4.Vampīri nevar aiztikt ūdeni, ienākt baznīcā, tos nevar nobildēt 

5.Vampīriem ir vairākas vājības- ķiploki, krusti, svētais ūdens, dūriens sirdī ar koka mietu utt.

6.Vampīri nevar negulēt

7.Vampīri nevar vairoties (ar cilvēku)

8.Vilkači nevar kontrolēt savas pārvērtības

9.Vilkači savā nezvēra formā nevar sevi kontrolēt

10.Gan vilkači gan vampīri nevar izdzīvot dienas gaismā- viņi sadeg

Man liekas es ka es kaut ko esmu palaidis garām... ā jā...

VAMPĪRI NEVIZUĻO KĀ SAULES ZAĶĪŠI, NOLĀDĒTS!

Bella- Lucifera meita

   Es negribēju īsti runāt par Bellas Svanas tēlu pirms esmu runāju par filmām, bet savādāk, īsti nevar runāt par pašu premisu. 

   Bella ir 17 gadus veca meitene bez jebkādām ambīcijām, īpašiem talantiem vai interesantām rakstura īpašībām. Pēc Stefānijas Meijeres viedokļa, ja viņa uzrakstīs tēlu ar tukšumu rakstura vietā, tad meitenes lasot grāmatu varēs familirizēties ar viņu ieliekot tukšuma vietā pašas savu raksturu. Fantāzija tā nestrādā! Lai lasītājs varētu izveidot kontaktu ar tēlu, tam ir jāiedod vairākas rakstura īpašības, kas varētu būt līdzīgas daudziem tēla vienaudžiem.

   Pirmkārt Bella ir visneizlēmīgākais, visneapdomīgākais, visneiecietīgākais, visegoistiskākais un visnepatstāvīgākais skuķis, kāds ir redzēts uz ekrāna. Viņa iemīlas vampīrā, kurš viņu brīdina, ka tas viņai varētu būt bīstami. Vai viņa klausās- Nē! Viņu Edvards pamet, kā rezultātā viņai sāk rādīties halucinācijas ar Edvardu. Viņa sāk riskēt ar savu dzīvību lai tikai savā slimajā prātā redzātu Edvarda spoku. Viņai nemaz nerūp, ka viņas tēvs par viņu nāvīgi raizējas. Viņa naktīs skaļi kliedz Edvarda vārdu. Tik nepatstāvīga ir viņa. Šai slimībai ir vārds- atkarība no līdzcilvēka. Simptomi šai slimībai ir vēlme konstanti būt līdzās, vajadzība pēc uzmanības, vēlme pēc kontroles un atzinības.

    Turpinot... pa to laiku viņa saķeras Džeikobā (vilkatī- viņa gan māk izvēlēties puišus), kurš par viņu rūpējas un raizējas. Ko dara Bella? Viņa dod viņam cerību- krata konfekti deguna galā. Viņa saka apmēram tā "Es tevi mīlu Džeikob, es vienkārši mīlu Edvardu vairāk".

Ap šo punktu viņas dēļ briest vampīru un vilkaču karš. Bet viņai vienalga- viņa grib savu knupīti! Viņa saderinās ar Edvardu, bet joprojām met acis uz Džeikobu. Par spīti citu brīdinājumiem viņa grib dzemdēt vampīru bērnu, lai gan neviens neko tādu nav pieredzējis, un nezin, kas pat tur iznāks laukā...
    OK es negribu iet tālāk, savādāk es vienkārši izdauzīšu monitoru. Pie katra Bellas soļa mēs tiksim, kad runāsim par pašām filmām.

    Otrkārt Bella nav nekāda "Afrodīte", tas gan ir pats aktrises vizuālais aspekts, taču kas viņā ir tāds, kas simts gadu laikā Edvardam liek likties ka tieši viņa ir liktenīgā sieviete? Es aizņemšos no kāda cita teiktā un uzdošu jautājumu. Balstoties uz to, kas atainots filmās, kas Bellai Svanai un Edvardam Kalenam ,izņemot runāšana par savām attiecībām, ir kopīgs, kāda kopīga interese? Es dodu piecas minūtes...  ... ... Ja nevarat atbildēt, tad ir nedaudz  vieglāks jautājums: Kas interesē Bellai Svanai? ... ... Es nejokoju! ... ... Viņa lasīja "Romeo un Džuljetu"- bet tas bija skolas uzdevums, diez vai tā skaitās kā interese (un ja viņa to būtu izlasījusi, viņa šo to būtu iemācījusies par tāda tipa fiziskām attiecībām), viņa agrāk bija baleta pulciņā- bet viņi abi, man liekas, nekad nerunā par baletu. Kad viņa ar Džeikobu brauc mašīnā un Džeikobs uzgriež radio, un viņa lūdz lai viņš to nogriež, Džeikobs prasa "Vai tev nepatīk mūzika?" un viņa atbild- "ne visai". Ej sazini. 

   Pagaidām es aizskāru tikai aisberga redzamo pusi- pie viņas mēs bieži atgriezīsimies.

   

Pirmā filma- nē nopietni, ir vairāk kā viena...

   Pirmā filma kopumā ir tā, par ko man ir vismazāk ko teikt. Tas ir ironiski, jo manā skatījumā, tieši pirmā ir vissmieklīgākā. Es viņu ieteiktu tiem, kas māk izbaudīt sliktas filmas. 

   Filma principā varētu tikt saīsināta par vienu stundu. Viss kas notiek ir Bella atbrauc uz jaunu pilsētu, satiek Edvardu, ir neliela mistērija apmēram 10 minūtes (priekš skatītāja 10 sekundes). Viņa iemīlas, vampīri spēlē beisbolu, Bellai uzbrūk sliktie vampīri, Edvards viņu izglābj. To varētu mierīgi atrisināt 50 minūšu laikā. Jā, es pārskrēju pāri dažiem citiem notikumiem, taču es vienkārši gribu paskaidrot, cik ļoti maz kas notiek divās stundās.

     Pārsvarā filma sastāv no ziliem toņiem, lēnas un mokošas mūzikas, montāžas un bezcerīgi samākslotiem dialogiem. Tehniskos aspektus es īsti nevaru vainot, bet tā vien liekas, ka pat filmas stils ir radīts lai ieviestu kaut kādu bezjēdzīgu māksliniecisku kliedzienu skatītājam- it kā "Tas ir tik drūmi bet patiesi, jo tāda ir mīlestība!"

     Grūti "defragmentēt" "Krēslu" jau no pirmās filmas. Lielās problēmas sākas nākamajās daļās. Es vienmēr saku, ja "Krēsla" būtu bijusi tikai viena filma, tā būtu smieklīga un dīvaina, bet riskanta un savā ziņā cienījama ar to ka viņa parādīja divu jauniešu fizisku tieksmju pārprašanu par mīlestību. Tas ir visas "Krēslas" pamatā- VIŅI NAV IEMĪLĒJUŠIES, VIŅI VIENKĀRŠI GRIB FIZISKAS ATTIECĪBAS AR VIENS OTRU! Ja šī filma iet to ceļu un to analizētu- kāpēc šie divi jaunieši ir tādā bezcerīgā un kļūdainā situācijā, un kas pie tā noved, tad tas pat būtu inteliģents koncepts, kas jauniešos rosītu domāt par to kas ir un nav mīlestība. Bet nē, "Krēsla" tiek izspēlēta kā tīra mīlestības un romances pilna filma. 

     Kopumā- viss par pirmo filmu man ir pateikts. Ja kāda no šīm filmām man jāiesaka noskatīties, es ieteiktu pirmo, jo tieši šajā filmā ir visvairāk dumjo frāžu un bezjēdzīgo dialogu.

Pirmās daļas noslēgums

   Pagaidām es apstāšos šeit jo man ir sajūta, ka man vajadzēt iet nedaudz atlaisties un izvēdināt galvu. Man liekas ka jums arī.

Turpinājums sekos... mans pienākums pret veselo saprātu ir tas, ko es nevaru ignorēt

Treileris jebkurai "Oskaru" vinnējušai filmai

Lieliska parodija par pēdējo laiku filmu vienādību

Visas autortiesības klipa veidotājiem.

"KRĒSLAS" DEFRAGMENTĀCIJA- 2. DAĻA

Iepriekšējā sērijā...

   1. daļā es analizēju "Krēslas" sāgas pamatus, tēlus un pirmo filmu. Tā, kā pārējās brīnišķīgās nepilnības ir ļoti sasietas kopā ar to, kas notiek filmās, tālāk es runāšu par stāstu un paralēli ik pa laikam piesienoties šim tam.

Jauns mēness... OK, kas var pārspēt iepriekšējo filmu? 

  Tātad filma sākas ar to, ka Bella pamostas pie grāmatas "Romeo un Džuljeta". Labais. Mēģināt salīdzināt šo filmu ar "Romeo un Džuljetu" ir kā... nē, pat pati salīdzināšana ir ar kaut ko jāsalīdzina lai tikai neapvainotu talantīgu rakstnieku. 

   Uzreiz mums tiek prezentēta pirmā filmas "problēma". Bella saprot, ka Edvards visu mūžu paliks tāds pats "skaistulis", un kad Bella novecos, viņš vairs nebūs ieinteresēts Bellā. Atkal mēs atgriežamies pie idejas par to, ka fiziskās simpātijas ir vienīgais, kas Bellu interesē. Ak dievs, kā šitais teikums tik daudz atkārtosies.

   Tātad Bellai ir dzimšanas diena, kas notiek vampīru mājā, un atverot dāvanas viņa sagriež pirkstu. Vampīri protams sāk lēnām zaudēt prātu, un visnelīdzsvarotākais no viņiem sāk jau klupt viņai virsū. Edvards to pamana, un visloģiskākais, kas viņam liekās šādā brīdī liekas, bliezt ar delnu pa seju, pabīdot viņu malā. OK, atzīstos tas ir viens no radošākajiem veidiem, kā pasargāt otru personu- ielidinot viņu stiklos, un salaužot dažus kaulus.

   Ap šo punktu Edvards sāk attālināties no Bellas, sakot, ka viņš pakļaujot viņu briesmām, uz ko Bella atbild lai Edvardam atbild- "Padari mani par vampīru". 17 GADI UN JAU VIŅA IR IZLĒMUSI VISU SAVU DZĪVI NELABOJAMI MAINĪT. Jā, tas ir tas vecums kad vajadzētu veikt vissvarīgākos lēmumus. Neviens nekad neko nesalaiž dēlī tajos gados vai ne?

    Bet nē- Edvards viņu nevarot pārvērst- tāds esot likums. Viņš arvien vairāk attālinās un saka, ka viņa visai ģimenei ir jābrauc projām, jo cilvēki sāk runāt, par to, ka viņi nekad nemaina vecumu. Bella sāk vienkārši jukt prātā. Viņa sāk kliegt viņam pakaļ- "Nāc atpakaļ, nepamet mani, kur tu esi" un tā tālāk... Mans vienīgais 
jautājums tādā brīdī bija- "TEV TELEFONS IR?" Viņa sāk akli skraidīt un pa mežu un klaigāt līdz atslēdzas. Viņu vēlāk izglābj mazie draudzīgie vilkači, kas nez no kurienes pēkšņi ir uzradušies šajā apvidū.

    Atgriežoties mājās, viņai pavisam aizbrauc jumts. Bella dienām ir transa stāvoklī. Naktīs kliedzot Edvarda vārdu- var redzēt, ka viņas tēvs vispār nav dabujis gulēt. Viņa bezmērķīgi blenž tukšumā, STUNDĀM. Tā principā ir visa viņas pārējās filmas izteiksme. Cik nepatstāvīga viņa ir? Cik ļoti nederīga bez puiša viņa jūtas? Cik ilgi vēl šitā filma ies?

Edvarda un Džeikoba fronte   

   Tā kā Edvards ir prom, Džeikobs sāk izmantot izdevību, un tuvināties Bellai. Viņš viņai palīdz, vienmēr ir līdzi, klausās viņas galīgi neizturamajās runās par viņas "vienīgo", kā viņa ir bezspēcīga bez Edvarda. Sākumā liekas, ka Džeikobs, lai gan konstanti bez krekla, ir daudz labsirdīgāks un uzticīgāks nekā viņa vampīra sāncensis, taču saderam, ka drīz tā vairs nebūs...

    Bella sāk spēlēties ar viņu. Viņa varētu vienkārši uzreiz pateikt: "Es tevi redzu tikai kā draugu"- jā klišeja, bet Džeikobam vismaz nebūtu viltus cerības. UN MUMS IR JĀBŪT BELLAS PUSĒ.

    OK, kas tālāk sekos, ir līdz šim ir visslimākais. Viņa kļūst par kaut ko līdzīgu adrenalīna atkarīgajam. Ik reizi, kad viņa ir briesmās, viņai sāk rādīties halucinācijas, un savā slimajā prāta viņa sāk redzēt Edvardu. 

    ...

    KAS ELLĒ IR AR VIŅU? Man vairs nav analīzes, te ir vajadzīga profesionāla palīdzība. Jāsauc psihologs... nē psihiatrs lai tiktu ar viņu galā. Viņai nerūp tas, ka viņas tēvs uztraucas par viņu, Bella brauc ātri ar motociklu lai provocētu vēl vairāk halucināciju. Protams tas beidzas, tā kā visiem likās tas beigsies. Viņa ietriecas akmenī. Atkal viņu izglābj Džeikobs, kas atrod iemeslu lai novilktu atkal kreklu uz lielā ekrāna. Un tagad man ir skaidrs kāpēc meitenes skatās šo filmu. Šis džeks reklamē savu sešpaku cik vien iespējams. Neizliksimies vairs, ka šī filma ir par romanci, OK? 

Edvarda ģeniālais plāns...

   Edvards grib sevi nogalināt, jo viņš domā, ka Bella ir mirusi caur "Ugunsgrēka" cienīgiem pārpratumiem. Bet viņš ir tāds nīkulis, ka nevar pats sevi nogalināt, viņš grib, lai kāds cits viņu novāc. 

   TĀTAD. Viņa plāns- Aizbraukt uz Itāliju, kur atrodas vampīru vecākie, visvarenie, vārdsakot tie, kas nolemj likumus un kontrolē to, kas notiek ar vampīru komūnām pasaulē. Edvards plāno iziet dienas laikā kailam ielas vidū, un zinot to, ka vampīri SPĪD, cilvēki uzreiz rādīs ar pirkstu un sapratīs- vampīrs. Nevis mīms, nevis dzīvā statuja, nevis kāds trakais, nevis vienkārši kāds džeks, kas vienkārši ir "gliteri" uzsmidzinājis sev virsū. Tādējādi viņš būs pārkāpis vampīru likumu par sevis atklāšanu un vecie viņu nogalinās.

   Par laimi viņam, par nelaimi mums- Alise, vampīrs, kura vislaik var redzēt precīzu nākotni, izņemot tikai tad, kad tas varētu palīdzēt scenārijam, par to uzzina, un paziņo par to Bellai. Nevis pati brauc to apturēt, nevis piezvana viņam lai pateiktu, ka Bella ir dzīva, nevis vienkārši atsūta īsziņu ar pievienotu bildi, kur ir redzama Bella sveika un vesela.

   Tātad Bella aizbrauc viņam pakaļ, un pēdējā brīdī viņu aptur. Tad, atgriežoties, pie vampīru "vecajiem", šie pasaka- "nē, mēs tevi nenogalināsim." OK, vai kāds var paskaidrot, kāda bija visa šitā pasākuma jēga? Lai nodibinātu to, ka pastāv tāda vampīru organizācijas līderu savienība? To varēja izdarīt ar vienu teikumu. 

   "Hei Bella, tev nedaudz mati priekšā acīm uzkrituši, starp citu tu zini, ka ir tāda tūkstoš gadu ilga vampīru kopienas pārvaldoša grupa, kas uzturas Itālijā, un visu dienu neko citu nedara, kā sēž krēslos un izskatās smieklīgi valkājot joprojām renesanses laika drēbes, ā nu jau vairs nav uz acīm."

    

      OK, jā tie trīs satiek Bellu, un nez kāpēc nolemj, ka viņai ir jāmirst. Pēc neertas un nesaprotamas cīņas ar Edvardu viņi nolemj, ka viņa var dzīvot, ja paliks par vampīru. Tik un tā es uzdodu jautājumu, vai ir kāds iemesls šim visam pasākumam?

   Beigu beigās visa Kolenu ģimene atgriežas Forksā (Es nezinu, tā to ciematu sauc?). Viņus vairs neuztrauc tas, ka cilvēki runā, ka viņi nenoveco. Kāpēc? Gurķis. Tā ir tikpat laba atbilde kā jebkura cita.

   Mēs atkal atgriežamies pie sasodītās "romances" starp Edvardu un Bellu, kura tagad sāk krist viņam uz nerviem, lai viņu pārvērš par vampīru. KAS BELLĀ IR TIK ĪPAŠS KA EDVARDS VIŅU VIENKĀRŠI NEPAMET? Jā viņa ir smuka, bet man liekas, ka 100 gadu laikā pa zemes virsu ir staigājušas skaistākas sievietes par viņu.

   Un jūs domājāt, ka tagad kad Edvards un Bella ir kopā, Džeikobs liksies mierā. O nē, šī ragana joprojām krata kaulu viņa purngala priekšā, krata mazu cerības stariņu par attiecībām.

Paga, viss, filma beidzās?

   Jā, vairāk vai mazāk, viss svarīgais filmā ir beidzies, un principā mēs beigās esam turpat kur sākām. 

 

   Šī... jā, šī ir tā daļa, kura man liekas visgarlaicīgākā. Šeit ir vismazāk par ko smieties un visvairāk par ko rullēt acis, jo notiek vislaik viens un tas pats

2. daļas beigas- mēs esam tikai pusē cilvēki, bet man jau ir grūti skaidri domāt.

"HAMLETS" (1996)- VISLABĀKĀ ADAPTĀCIJA

   Jums ir tā gadījies, kad jums prasa- "Kas ir tava mīļākā filma?", un jums nav īsti vienas ātras atbildes? Ir grūti specifiski atbildēt ar vienu filmu, jo ir redzētas daudzas un visām filmām ir gan plusi, gan mīnusi. Es esmu pieradis nedomāt, un ātri atbildēt- 1996. gada "Hamlets". Tā ir laba atbilde jo- pirmkārt- tā ir klasika, otrkārt diezgan inteliģenci stimulējoša filma, treškārt- ir viegli pateikt, ka esi to arī izlasījis/usi- (kāpēc paskaidrošu zemāk).

     Grūti pateikt vai šī ir mana tieši vismīļākā filma. Noteikti pagājušā gadsimta. Bet mans viedoklis šeit īstenībā neko nenozīmē, jo ir praktiski lieki reklamēt "Hamletu". Problēma šeit ir, ka lai izbaudītu filmu pilnībā ir labi jāsaprot angļu valoda (atgriežos pie idejas, ka filmas jāskatās oriģinālvalodā ar subtitriem). Neesmu Latvijā atradis nevienu latviski tulkotu publiski pieejamu variantu ar subtitriem. Nepalīdz arī tas ka filmā tiek lietota oriģinālā vecā angļu valoda.

     Režisors: Kenneth Branagh. Lomās: Kennet Branagh, Julie Christie, Derek Jacobi, Kate Winslet, Robin Williams, Billy Crystal. 

Premisa 

   OK, ja man ir jāskaidro "Hamlets", tad tu esi par jaunu, uzspiedis/usi nejauši vai arī galīgi neienteresēts/a literatūrā. Pēdējā gadījumā- Filma ir par džeku, kuram nomirst fāčuks kuru novāca viņa senča bračka, un viņš itkā ir bagāts- laikam- un viņam ir vecene, bet viņiem nekas nesanāk. Karoče sprādzienu nav, bet vienu reizi beigās sitās ar zobeniem. "Transformerus" rāda blakus istabā.

    Cilvēki- šī ir obligātā literatūra.

Filmas apskats 

    Nevarētu vēl precīzāk atainot "Hamletu" uz ekrāna. Nav izņemts neviens vārds no oriģinālā Šekspīra darba. Jā- filma ilgst četras stundas un pat filmai ir iecerēts starpbrīdis. Jau minēju ka tiek izmantota vecā valoda- tas liek vairāk iedziļināties. Iesaku skatīties variantu angļu valodā ar angļu subtitriem. Vairāk par scenāriju nevaru runāt, jo es diez vai būšu pirmais kas analizēs "Hamletu". 

      Aktierspēle ir filmas visspilgtākais aspekts. Šeit ir savākti labākie tā laika britu aktieri. Kenets Brana pats būdams režisors un aktieris ir izcils. Tas attiecas arī uz visiem pārējiem- nevaru atrast nevienu pat viduvēju sniegumu. Skatīties šo filmu ir kā skatīties teātri- labajā nozīmē. Dažus ieinteresē filma tad, kad ierauga Keitas Vinsletas vārdu, lai redzētu, kāda viņa bija pirms "Titānika"- jā viņa jau bija lieliska aktrise jau pirms tam. Ir arī komiskie sniegumi- Robins Viljamss un Bilijs Kristals abi ir ļoti interesantās lomās. 

      Tehniskie aspekti ir dalīti. Šī filma ir pēdējā kas tika filmēta 70mm augstas kvalitātes filmas formātā (Parasti izmanto 35mm). Tas nozīmē, ka filma ļoti augstā kvalitātē. Visi ir praktiski efekti un arī visas filmēšanas lokācijas tika speciāli būvētas vai arī īstas. Pretējais aspekts ir tas ka budžets nav bijis tik liels- viena vieta filmā, kur fona efekts novērš uzmanību no aktiera. Ieskaņota tā arī ir reāli, tāpēc rodas "teātra efekts"- kas ļoti labi iederas.

      

 

Vērtējums 10/10

Kam es to ieteiktu

  Minēju jau iepriekš, tos, kuriem "Hamlets" neinteresētu. Šo filmu neiesaku tiem, kuri pašlaik gaida "Krēslas" pēdējo filmu arī tiem, kuriem "Krusttēvs" likās pārāk garš un garlaicīgs. Pašsaprotami  šeit vecuma ierobežojums būtu dažāds- atkarīgs no cilvēka spējas uztvert un pacietības. Žanrs ir vēsturisks, lai gan precīzi neseko vēsturei. Starp traģēdiju un drāmu. Var skatīties visa ģimene, vecmamma pēc stundas aizmigs un uz beigām pamodīsies.

Zemāk ir redzams treileris. Vairāk informācija par filmu http://www.imdb.com/title/tt0116477/

   

    

"JOYEUX NOEL"- VĒSTURISKĀ KINO CIENĪTĀJIEM

   Turpinot iesākto rakstu par filmām kuras būtu vērts noskatīties... Minēšu, ka stāstot par filmām man nebūs nekādas īpašas struktūras piemēram pēc žanriem, favorītiem vai hronoloģijas.
   Neizbēgami vajadzēs atvainoties par novēlošanos, jo Ziemassvētki ir beigušies, bet tam nevajadzētu apturēt tevi noskatīties franču, angļu un vācu kopražoto filmu- "Joyeux Noel" (Priecīgus Ziemassvētkus)


 


   Jā, šī ir viena no manām visu laiku mīļākajām filmām. Tā ir veidota 2005. gadā. Režisors- Christian Carion. Lomās: Diane Kruger, Benno Fürmann, Guillaume Canet. OK, mierīgi- šoreiz jūs vienu otru aktieri būsiet jau kaut kur redzējuši.


Premisa


   Balstīta uz patiesiem notikumiem. Pirmā Pasaules kara laikā, Ziemassvētku vakarā franči, skoti un vācieši brāļojas un noliek šautenes lai iepazītu tos, kas atrodas pretējā frontē. Problēma rodas, kad nākamajā dienā nevari šaut uz cilvēku, ar kuru iepriekšējā dienā dzēri šampanieti. Un arī dienu pēc tam. Filma ir mācība par cilvēcību, karu un savstarpēju sapratni.
   Filma ir saņēmusi vairākus apbalvojumus, taču par spīti tam, nav pienācīgi atpazīstama, un es jūtu savu pienākumu to nedaudz vairāk izplatīt. Jau minēju, ka šī ir viena no manām mīļākajām filmām, priekš manis šī varētu būt potenciāla Ziemassvētku  

                                                  

   Filmas Apskats


   Filmas scenārijs ir ļoti labs. Katram svarīgajam tēlam filmā ir sava loma un iemesls tur atrasties. Filma seko vairāk franču kapteinim, vācu karavīram un viņa sievai un skotu mācītājam frontē. Iespaidīgākā filmā ir cilvēcīguma un reālisma sajūta- dialogi liekas ticami un arī piesardzība starp karaspēku pretējo pušu karavīriem liekas saprotama. Jāatzīst ka filma ir patieso faktu dramatizējums- ne viss tieši precīzi vēsturei, taču pamatdoma paliek- karavīri riskēja brāļoties ar ienaidnieku, pretēji savu augstākesošo rangu locekļu nelokāmajai nostājai.
    Aktierspēle ir tas, kas filmu padara vēl baudāmāku. Šajā punktā ir jāpiemin, ka filma ir trīs valodās lai rastos autentiskuma sajūta, tāpēc ja jums tāpat kā man patīk skatīties filmas orģinālvalodā, es iesaku samierināties ar subtitru lasīšanu un skotu akcenta atšifrēšanu. Atgriežoties pie aktieriem- Filmas "zvaigznes" ir (lekšu akā un pats mēģināšu latviskot) Diāna Krūgere, kuru jūs atceraties no "Trojas" un "Bēdīgi slavenajiem mērgļiem", Gerijs Luiss (Billijs Eliots, Ņujorkas Bandas) un Guillaume Cante (Es pat nemēģināšu tulkot) kuru varbūt atceraties no filmas "Pludmale". Vai šitai penterei ir kāds sakars pašu filmu? Nē.
     Tehniskie filmu aspekti ir ļoti labi izstrādāti. Gan skaņas efekti kas liekas ļoti reāli un dažviet pārāk reāli padara kara atmosfēru ļoti drūmu. Mūzika ir perfekti ievietota- izmantojot skotu karavīrus režisors ir pielietojis izdevību ar dūdām, kas padara īpatnēju noskaņu. Filmā tiek lietoti praktiski specefekti- kas vēl vairāk to liek novērtēt- katrai sevi cienošai filmai vajadzētu censties pēc iespējas vairāk skatītajiem veicināt sajūtu ka tur tiešām ir kaut kas vairāk par zaļo ekrānu un datoru.

Vērtējums 9/10


Kam es to ieteiktu?


   Visiem. Punkts. OK varbūt sākumskolnieki nenovērtēs filmas vērtības un "Krēslas" faniem filmas vidū gribēsies ieiet "Feusbukā", bet runājot bez stereotipiem man liekas, ka vecums šeit nav īstais faktors. Filmā ir kara ainas, taču es mēģināšu minēt un teikt, ka šodien septiņgadnieks kaut kur jau ir redzējis tādas lietas filmās. Tomēr būtu naivi cerēt, ka kāds jaunāk par divpadsmit gadiem gribēs skatīties garas filozofiskas un dziļas sarunas. Protams es nerunāju par visiem- ir izņēmumi. Kas attiecas uz vecāku auditoriju- visi, kam ir priekšstats par vēsturi sapratīs filmu un vecmamma pat to noskatīsies līdz galam ar kabatas lakatiņu pie acīm.


Zemāk ir redzams treileris. Vairāk par filmu- http://www.imdb.com/title/tt0424205/

"EKSĀMENS" - NEDAUDZ SAVĀDĀKS TRILLERIS

  

 Es plānoju tuvākajā laikā rakstīt par vairākām filmām, kas laikam ejot paslīdējušas garām "meinstrīma" auditorijai, nekad nav pietiekami labi bijušas izreklamētas vai arī vienkārši aizmirstas. 

   

 Pirmā kas nāk prātā ir filma "Exam" (Eksāmens). Šī ir tā sauktā neatkarīgā mazbudžeta filma. Veidota 2009  gadā režisors- Stuart Hazeldine. Lomās- Adar Beck, Gemma Chan, Nathalie Cox, John Lloyd Filligan, Chukwudi Iwuji, Pollyanna McIntosch, Luke Mably, Jimi Mistry.  Neesat dzirdējuši par nevienu no viņiem? Tieši tā.

  
Premisa

 Astoņi kandidāti no visas pasaules ir tikuši pēdējā gala pārbaudījumā lai iegūtu darbu (fikcionālā) pasaules spēcīgākajā kompānijā, kura ir noslēpums.

  

 Eksāmens rit 80 minūtes. Jāatbild uz vienu jautājumu. Trīs noteikumi- nedrīkst runāt ar eksāmena pārraugu vai apsargu, nedrīkst sabojāt lapu un nedrīkst atstāt telpu. Izrādīsies, ka tas nav tik vienkārši, kā liekas. Eksāmena dalībniekiem nāksies izturēt grūtākās 80 minūtes viņu mūžā. Nerullējiet acis uzreiz, sakot, ka tā ir klišeja- ja dod filmai iespēju tas ir aizraujošs 101 minūtes garš brauciens ar kamaniņām. Ar to es domāju- šis nav "Krusttēvs" vai "Pilsonis Keins", bet gan viena no tām filmām kas stundu pēc noskatīšanās vēl nedaudz paliek prātā.

 

   

Filmas Apskats

   Lūk, ja scenārijs liekas interesants, tas tāds arī ir. Filma no sākuma līdz galam liek skatītājam domāt līdzi un minēt kopā ar dalībniekiem. Mani filmā piesaista racionālā domāšana un ātrā tēlu reaģēšana uz situācijām- rodas sajūta, ka šie tiešām ir pasaules kvalitatīvākie kandidāti šādam eksāmenam, kas vienlīdz ir nomocīti iepriekšējos pārbaudījumos, un negrib padoties. Dialogi ir starp reālismu un mākslinieciskumu- pietiekoši, lai radītu saspringtu atmosfēru. 

   Aktieri var sākumā likties nedaudz "B kategorijas", jo neviens no viņiem nav plaši pazīstams, un pirmās ainas, kas ir lēnākas, uzreiz neizceļas ar spilgtu aktierspēli. Tomēr, kad filma uzņem gaitu arvien vairāk skatītājs saprot ko katrs aktieris mēģina pasniegt savā izpildījumā. Kopā ņemot aktierspēle ir filmas plusu sarakstā. 

 

   Tehniskais izpildījums ir visai asprātīgi ekonomisks un vienlaicīgi perfekts. Jā- es iešu un pateikšu uzreiz, ka visu filmu mēs redzam tikai vienu telpu. Ar to pietiek, līdz filmas beigām skatītājs zina perfekti telpas izkārtojumu, tas noteikumus un tās "izturēšanos". 

Vērtējums- 7/10


Kam es to ieteiktu?

   Neieteiktu citiem, ja pašam nepatiktu vai ne? Tā, OK, kam šitā filma varētu patikt... Ja jums patīk detektīvi vai mistērijas tad derēs. "Da Vinči Kods" vai kāda no M. Night Shyamalan filmām ir līdzīgs piemērs scenārija tempam. Paskatīsimies vēl... šī kvalificējas kā spriedzes elementiem, un kāds dažās vietās pie žanra pierakstījis klāt "horror "- umm... OK ja patīk, var arī tā teikt. Šī nav randiņfilma, priekš tādas tā ir pārāk drūma. Vecuma kategorija nav noteikta, bet vecmamma visticamāk nesapratīs kas notiek.

   

  Zemāk ir redzams treileris. Mēs visi zinām kur filmas ir pieejamas. Vairāk par filmu var uzzināt http://www.imdb.com/title/tt1258197/